Starptautiskie tirdzniecības noteikumi

Kas tie ir?

Starptautiskie tirdzniecības noteikumi: tas ir 11 noteikumu kopums, kas pirmoreiz tika publicēts jau 1936. gadā un nosaka atbildīgos par dažādām pozīcijām starptautiskajos darījumos.

Kāpēc tie ir tik svarīgi?

Tāpēc, ka tie ir zināmi un tiek ievēroti visur — no Ostinas līdz Zanzibārai. Tie ir piemērojami katrā komercrēķinā un ievērojami samazina potenciāli dārgu pārpratumu risku.

Ko tie ietver?

Starptautiskie tirdzniecības noteikumi nosaka visus ar preču nogādāšanu no pārdevēja pircējam saistītos uzdevumus, riskus un izmaksas.

3 visbiežāk izmantotie starptautiskie tirdzniecības noteikumi

EXW — piegāde no rūpnīcas

  • Pircējs uzņemas gandrīz visas izmaksas un risku nosūtīšanas procesa gaitā
  • Pārdevēja vienīgais pienākums ir pārliecināties, ka pircējs var piekļūt precēm
  • Līdzko pircējs ir saņēmis piekļuvi, tas pārņem visu atbildību (tostarp arī par preču iekraušanu)

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

pārdevēja noliktavā, birojos vai citā vietā, kur tiek paņemtas preces.

DAP — piegādāts līdz vietai

  • Pārdevējs sedz izmaksas un risku, kas saistīts ar preču transportēšanu uz saskaņotu adresi
  • Preces tiek klasificētas kā piegādātas, kad tās atrodas noteiktajā adresē un ir gatavas izkraušanai
  • Eksporta un importa pienākumi ir tādi paši kā DAT

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad preces ir gatavas izkraušanai saskaņotajā adresē.

DDP — piegādāts ar samaksātu muitas nodokli

  • Pārdevējs uzņemas gandrīz visu atbildību visā nosūtīšanas procesā
  • Pārdevējs sedz visas izmaksas un risku, kas saistīts ar preču transportēšanu uz saskaņoto adresi
  • Pārdevējs arī pārliecinās, vai preces ir gatavas izkraušanai, vai tās atbilst eksporta un importa pienākumiem, un nomaksā visus nodokļus

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad preces ir gatavas izkraušanai saskaņotajā adresē.

 

Pārējie starptautiskie tirdzniecības noteikumi

 

CIP — pārvadāšana un apdrošināšana samaksāta līdz...

  • Pārdevēja pienākumi ir tādi paši kā CPT gadījumā, tikai ar vienu atšķirību: pārdevējs arī apmaksā preču apdrošināšanu
  • Pārdevējam ir jāiegādājas tikai pats minimālākais apdrošinājums
  • Ja pircējs vēlas visaptverošāku apdrošināšanu, pircējam tā jānodrošina pašam

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad pircēja pārvadātājs saņem preces.

DAT — piegādāts līdz terminālim

  • Pārdevējs ir atbildīgs par izmaksām un risku, kas saistīts ar preču transportēšanu uz saskaņotu termināli
  • Terminālis var būt lidosta, noliktava, autotransporta vai konteineru parks
  • Pārdevējs organizē atmuitošanu un izkrauj preces terminālī
  • Pircēja atbildība ir importa atmuitošana un visi ar to saistītie nodokļi

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

terminālī.

FCA — franko pārvadātājs

  • Pārdevēja pienākums ir nogādāt preces pircēja pārvadātājam uz saskaņotu atrašanās vietu
  • Pārdevēja uzdevums arī ir atmuitot eksportēšanai paredzētās preces

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad pircēja pārvadātājs saņem preces.

CPT — par transportēšanu samaksāts līdz...

  • Pārdevēja pienākumi ir tādi paši kā FCA gadījumā, tikai ar vienu atšķirību: pārdevējs sedz piegādes izmaksas
  • Tāpat kā FCA gadījumā, pārdevēja pienākums ir atmuitot eksportam paredzētās preces

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad pircēja pārvadātājs saņem preces. EXW — piegāde no rūpnīcas.

FAS — franko pie kuģa

  • Pārdevējs uzņemas visas izmaksas un risku līdz brīdim, kad preces tiek piegādātas pie kuģa
  • Pircējs, tad pārņem risku un uzņemas rūpes par eksporta un importa atmuitošanu

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad preces ir piegādātas pie kuģa.

FOB — franko uz kuģa klāja

  • Pārdevējs uzņemas visas izmaksas un risku līdz brīdim, kad preces ir piegādātas uz kuģa klāja
  • Pārdevējs arī nokārto eksporta atmuitošanu
  • Pircējs uzņemas visus pienākumus, tiklīdz preces ir uz klāja

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad preces ir piegādātas uz kuģa.

CFR — izmaksas un transports

  • Pārdevējam ir tādi paši pienākumi kā FOB, bet arī jāsedz izmaksas par preču nogādāšanu ostā
  • Tāpat kā FIB gadījumā, pircējs uzņemas visu atbildību, tiklīdz preces ir uz klāja

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad preces ir uz kuģa.

CIF — cena, apdrošināšana un vedmaksa

  • Pārdevējam ir tādi paši pienākumi kā CFR gadījumā, bet ir arī jāsedz apdrošināšanas izmaksas
  • Tāpat kā CIF gadījumā, pārdevējam jāiegādājas tikai minimālais apdrošinājums
  • Ja pircējs vēlas visaptverošāku apdrošināšanu, pircējam tā jāsedz pašam

Risks tiek nodots no pārdevēja pircējam:

kad preces ir uz kuģa.